Kreitona modeļa sistēmas pamats
Kreitona modeļa sistēmas pamatprincipi ārstiem ir zināmi jau daudzus gadus un ir labi dokumentēti, lai gan, kā raksta Koens u.c. (Cohen, et. . Al), " tie ir ginekologu gandrīz ignorēti". 1952.g. šī autoru grupa publicēja shēmu, kurā atainotas pārmaiņas, kas notiek ar dzemdes kakla gļotām, tuvojoties ovulācijai. Atskatoties pagātnē, šī shēma arī definēja pamatprincipus tobrīd vēl neaprakstītajai Billinga ovulācijas metodei un Kreitona modelim (skatīt attēlu pa kreisi).
Attēlā redzama Koena sākotnējā shēma. Norādītas dzemdes kakla gļotu izmaiņas ap ovulācijas laiku. Īpaša piezīme ir spermas dzīvotspēja un dzemdes kakla gļotu kā bioloģiskā vārsta darbība. |
Metodes izstrādes laikā novērots, ka, tuvojoties ovulācijai, pieaug gļotu stiepjamība, dzidrums un daudzums. Tajā pašā laikā viskozitāte un leikocītu daudzums tajās samazinās. Visbūtiskākais novērojums tomēr bija norāde, ka spermatozoīdu izdzīvošana ir tieši saistīta ar ovulācijas vai pirms-ovulācijas dzemdes kakla gļotu esamību vai neesamību. Apaugļošanās ir tieši atkarīga no labiem spermatozoīdiem, labām olšūnām un labām gļotām.
Menstruālais cikls
Sievietei ar regulāru menstruālo ciklu individuālais cikls sākas ar asiņošanu (skat. attēlu pa labi). Kad menstruācijas mazinās, parasti sievietes nenovēro nekādus izdalījumus un tās tiek fiksētas kā t.s. „sausās dienas”. Tuvojoties ovulācijai, parādās dzemdes kakla gļotu izdalījumi, kas nereti sākas kā lipīgi vai līmīgi-duļķaini izdalījumi līdz visbeidzot kļūst dzidri, staipīgi vai lubrikatīvi. Pēdējā diena, kad gļotas ir dzidras, staipīgas vai lubrikatīvas, tiek noteikta kā t.s. „Pīķa diena” („Peak day”).
Kreitona metodes ietvaros pierakstīti trīs cikli, kas parāda menstruācijas, pirms-pīķa sausās dienas, gļotu ciklu, Pīķa dienu (P), un sausās dienas – dienas pēc pīķa. Pirms- pīķa fāze var būt mainīga garuma (14, 9, un 20 dienas), bet fāze pēc pīķa ir stabila garuma (14, 15, 13 dienas). |
Neregulāri cikli

Dzemdes kakla gļotu produkcija ap ovulācijas laiku ir atkarīga no estrogēna un tās organismā tiek izdalītas folikula attīstības brīdī, tuvojoties ovulācijai. Tādējādi, pieaugot estrogēnam un tuvojoties ovulācijai, dzemdes kakla gļotas tiek izdalītas pirms ovulācijas un arī ovulācijas laikā. Gariem cikliem (attēls pa labi) var būt atsevišķas gļotu „saliņas” pirms parādās īstās gļotas, kas saistītas ar ovulāciju. Šādos ciklos ir pagarināta pirms-pīķa (vai pirmsovulācijas) fāze, bet pēc-pīķa (pēcovulācijas) fāze ir stabila garuma.
Krūts barošana
Tādi paši principi darbojas arī anovulācijas apstākļos, piemēram, barojot ar krūti (attēls pa kreisi). Zīdaiņa krūts barošana var nomākt ovulāciju un auglību uz vairākām dienām, nedēļām vai mēnešiem. Raksturīgo gļotu izdalīšana tiek pārtraukta līdz brīdim, kad atgriežas sievietes dabiskā auglība.
Dominē sporādiskas gļotu "saliņas", kā arī sausās dienas. Kad atgriežas auglība, parādās arī raksturīgās gļotas. |